Senā pils gadsimtos
- 4.-5. gs. tagadējo Dobeles teritoriju sāka apdzīvot viena no Latvijas pamattautām – zemgaļi, kuru izplatības areāls aptvēra ne tikai Latvijas vidusdaļu (Zemgales līdzenumu), bet arī Ziemeļlietuvu.
- 12./13. gs. mijā krusta karu ietvaros no Vācijas ieradās kristīgie misionāri, nodibinot Zobenbrāļu ordeni (pēc 1236. gada – Livonijas ordenis), kas uzsāka pakāpenisku Latvijas pamattautu kristianizāciju.
- Saskaņā ar 1254. gada Zemgales dalīšanas līgumu starp Livonijas ordeni, Rīgas arhibīskapiju un Rīgas domkapitulu Dobeles un Tērvetes pilsnovadu ieguva ordenis.
- 1254. gadā Dobeles vārds pirmo reizi minēts rakstītajos vēstures avotos – Zemgales dalīšanas līgumā.
- Neizturot ilgstošo krustnešu militāro spiedienu, 1289. gadā zemgaļi nodedzināja savu koka pili un devās patvēruma meklējumos uz Lietuvu.
- 1335. gadā Livonijas ordenis mestra Eberharda fon Monenheima vadībā nodedzinātās zemgaļu koka pils vietā uzsāka mūra pils celtniecību.
- Sabrūkot Livonijas konfederācijai (16. gs.vidū), Dobeles pils nonāca Kurzemes-Zemgales hercogistes (Polijas-Lietuvas vasaļvalsts) sastāvā.
- 1642. gadā, nomirstot Kurzemes-Zemgales hercogam Fridriham, Dobeles pils kā „atraitnes tiesa” nonāca hercogienes Elizabetes Magdalēnas rīcībā, kura līdz pat savai nāvei 1649. gadā, veica pils būvniecības un labiekārtošanas darbus.
- 17.gs. otrajā pusē Dobeles pils cieta vairākos militāros konfliktos, kas epizodiski norisinājās Baltijas jūras reģiona lielvalstu vidū, tomēr vislielāko postu pils piedzīvoja Ziemeļu kara laikā (1700 – 1721).
- Kopš 1729. gada, kad Dobeles pili pameta pēdējais tās pārvaldnieks, tā vairs netika pastāvīgi apdzīvota.
- 1870. gada 26. jūnijā Dobelē un pilsdrupās norisinājās „dziesmu diena” jeb Kurzemes guberņas dziesmu svētki, kuros piedalījās 15 kori kopuma ap 400 dziedātāju, un 40 vīru liels simfoniskais orķestris.
- Kopš 20. gs. sākuma pilsdrupu teritorijā tika rīkoti dažādi kultūras pasākumi ar lielu skaitu apmeklētāju līdzdalību.
- No 20. gs. 50 gadiem sākas arheoloģiskās izpētes darbs Dobeles pilskalnā un senpilsētā.
Dobeles Pils mūsdienās
Kopš 2002. gada arhitekts Pēteris Blūms ir strādājis pie Dobeles Livonijas ordeņa pils kompleksa saglabāšanas un attīstības vīzijas. Pirmo pils pārbūves un konservācijas tehnisko projektu viņš prezentēja 2009. gadā, bet būvdarbi tika uzsākti 2018. gadā.
Būvdarbu laikā tika veikta mūru arheoloģiskā izpēte, konservācija un jaunas infrastruktūras izbūve. Pils mūri vispirms tika konservēti, kā arī restaurēti kritiskie zudumi. Pēc faktiskās situācijas konstatācijas, atsedzot kapelas pagrabu, tika pieņemti vairāki lēmumi, kas radīja izmaiņas tehniskajā projektā.
Būvdarbu laikā pils arhitektoniskais veidols ēkai kopumā tika saglabāts kā līdzšinējais drupu siluets. Augšējā pārseguma un jumta terases līmenis atrodas starp ēkas abu daļu mūriem, jaunie jumta elementi siluetā no lielāka attāluma nemaina pilsdrupu torsālā silueta kopuma uztveri. No tuvām distancēm jaunā jumta daļas starp mūriem ir uztveramas tikai fragmentāri, bet lielākajā daļā rakursu – nav uztveramas vispār.
Dobeles Livonijas pils ordeņa kapela 2020. gadā tika nodota ekspluatācijā, un objekts ir kļuvis par daudzfunkcionālu kultūras un tūrisma attīstības centru.
Pils ir atdzimusi jaunā veidolā, kad savstarpēji mijas pagātnes un nākotnes dvesma, esot nepārtrauktā plūstošā kustībā, simbolizējot mūsu esību šeit un tagad – starp vēstures laika posmiem. Viens, kas jau pagājis, bet otrs, kas vēl nav sasniegts. Jaunais mijas ar veco un respektē viens otru.
2021. gada vasaras izskaņā Dobeles Pils savas durvis ver apmeklētājiem…
